Septembrī Sardīnija ir tāda, kādu to gribētos ieraudzīt ikviens: jūra vēl silta pēc vasaras, pludmales daudz brīvākas, cenas zemākas, un pēcpusdienas karstums vairs nedzen meklēt patvērumu ēnā. Šī ir Vidusjūras sala ar granīta klintīm, neticami dzidru ūdeni un tūkstošiem gadu senu vēsturi, kur vienlīdz labi izdodas gan nesteidzīga pludmales nedēļa, gan aktīvs ceļojums ar auto. Zemāk - viss būtiskais brauciena plānošanai: labākās pludmales, apskates vietas, kā nokļūt un kādi noteikumi jāzina jau pirms izlidošanas.
Kāpēc septembris ir viens no labākajiem mēnešiem
Statistika Sardīnijai septembrī izskatās gandrīz ideāla. Dienas temperatūra mēneša sākumā ir ap 28 grādiem un beigās noslīd līdz aptuveni 24 grādiem, naktis paliek ap 18 grādiem. Jūras temperatūra vidēji ir ap 24-25 grādiem, tas ir, siltāka nekā daudzviet Vidusjūrā jūnijā. Saules stundu skaits joprojām ir ap 11 dienā.
Vienlaikus jārēķinās ar divām niansēm. Pirmkārt, septembris jau ir mitrāks par jūliju un augustu: vidēji ap sešām lietainām dienām un aptuveni 48 mm nokrišņu, parasti īsu, spēcīgu lietusgāžu veidā. Otrkārt, mēneša pirmajā pusē vēl jūtama augsta sezona, bet no mēneša vidus, kad Itālijā sākas mācību gads, salā kļūst manāmi klusāk. Tāpēc septembra otrā puse ir labākais kompromiss starp siltu jūru un mierīgu atmosfēru.
Kā nokļūt Sardīnijā
Salā ir trīs lidostas: Olbija (Olbia, ziemeļaustrumi, tuvākā Costa Smeralda), Algēro (Alghero, ziemeļrietumi) un Kaljāri (Cagliari, dienvidos). airBaltic vasaras sezonā piedāvā sezonālu tiešo reisu Rīga-Olbija, taču reisu skaits ir neliels un sezona īsa, tāpēc grafiku vērts pārbaudīt airbaltic.com jau plānošanas sākumā.
Pārējos gadījumos ērtākie savienojumi ir ar pārsēšanos Milānā, Bergamo vai Romā - no turienes uz visām trim Sardīnijas lidostām lido gan Itālijas iekšzemes pārvadātāji, gan zemo cenu aviokompānijas. Alternatīva ir prāmis no Itālijas kontinentālās daļas: no Čivitavekijas, Livorno vai Dženovas uz Olbiju, Golfo Aranči, Porto Toresu un Kaljāri. Brauciens atkarībā no maršruta un kuģa ilgst no aptuveni piecām līdz divpadsmit stundām, un ar prāmi var pārvest arī savu auto.
Auto Sardīnijā ir praktiski obligāts. Sabiedriskais transports savieno lielākās pilsētas, bet skaistākās pludmales atrodas gruntsceļu galos, kur autobuss nekursē. Attālumi ir ievērojami: no Olbijas līdz Kaljāri ir aptuveni 270 km jeb ap trim stundām ar auto, no Algēro līdz Olbijai - ap 135 km. Tāpēc parasti gudrāk ir izvēlēties vienu salas daļu, nevis mēģināt apbraukt visu.
Labākās pludmales
La Pelosa (Stintino)
Sekls, gaiši tirkīza ūdens, balta smilts un skats uz Asināras salu - La Pelosa pamatoti ir salas vizītkarte. Tieši popularitātes dēļ tā ir arī viena no visstriktāk regulētajām pludmalēm: vasaras sezonā ieeja jārezervē iepriekš, dienas maksa ir 3,50 eiro no personas, bērniem līdz 12 gadiem rezervācija nav vajadzīga, un apmeklētāju skaits dienā ir ierobežots (2026. gada sezonā ap 1500). Zem dvieļa obligāti jāliek paklājiņš, lai smiltis nepieliptu un netiktu iznestas. Rezervācijas datumi un noteikumi katru gadu nedaudz mainās, tāpēc pārbaudi tos pašvaldības oficiālajā rezervāciju vietnē.
Kā nokļūt: ar auto no Algēro lidostas ap 55 km (stundas brauciens) vai no Porto Toresu ostas ap 30 km. Stāvvietas pie pludmales ir maksas un sezonā ātri aizpildās, tāpēc labāk ierasties līdz pulksten desmitiem.
Cala Goloritzé un Cala Mariolu (Baunei)
Salas austrumu krasta līči zem baltām kaļķakmens klintīm ir Sardīnijas dramatiskākā daļa. Cala Goloritzé ir sasniedzama vienīgi kājām - pārgājiens no Golgo plato ilgst apmēram pusotru stundu vienā virzienā, un ieeja jārezervē iepriekš (apmeklētāju skaits dienā ierobežots, ieejas maksa neliela, ap septiņiem eiro). Cala Mariolu un kaimiņu līčus vieglāk sasniegt ar kuģīti no Kala Gonones vai Santa Marijas Navarēzes.
Kā nokļūt: pārgājiena sākums ir pie Baunei, ap 60 km no Arbataksas; kuģīši atiet no Kala Gonones un Santa Marijas Navarēzes ostām. Rezervācijas vietas augustā izpērk jau dažas dienas iepriekš, septembrī parasti ir brīvāk, bet iepriekš plānot tomēr vajag.
Costa Smeralda un San Teodoro
Ziemeļaustrumu krasts ir tas, ar ko Sardīnija kļuva slavena: granīta akmeņi, priedes līdz pašai ūdens malai un jahtas horizontā. Costa Smeralda dārgākās vietas var apiet, izvēloties Liscia Ruja vai Capriccioli pludmales, kas ir plašas un ģimenēm draudzīgas. Nedaudz uz dienvidiem, pie San Teodoro, atrodas La Cinta ar kilometriem garu smilšu joslu un Cala Brandinchi ar ļoti seklu ieeju ūdenī - laba izvēle, ja ceļo ar maziem bērniem.
Kā nokļūt: no Olbijas lidostas līdz San Teodoro ap 30 km, līdz Costa Smeralda centram Porto Červo ap 35 km. Vasaras sezonā pie populārākajām pludmalēm darbojas maksas stāvvietas.
Tuerredda, Chia un dienvidu krasts
Dienvidos ap Kaljāri ūdens ir tikpat dzidrs, bet cenas draudzīgākas. Tuerredda ir neliels, aizsargāts līcis ar salu priekšplānā; arī tai sezonā ir noteikts apmeklētāju limits un neliela ieejas maksa. Chia pludmale iepriecinās tos, kam patīk kāpas un vējš, savukārt pašā Kaljāri ir Poeto - aptuveni astoņus kilometrus gara pilsētas pludmale ar bāriem un velojoslu.
Kā nokļūt: no Kaljāri līdz Tuerredda ap 60 km pa dienvidrietumu krasta ceļu, līdz Chia ap 50 km. Uz Poeto var aizbraukt ar pilsētas autobusu no centra aptuveni 20 minūtēs.
Is Arutas un rietumu krasts
Is Arutas pludmale Sinis pussalā nav no smiltīm, bet no sīkiem kvarca graudiņiem, kas ūdenī izskatās gandrīz kā rīsi. Tā ir īpaši aizsargāta, un šo graudiņu izvešana ir aizliegta. Rietumu krastā biežāk pūš vējš, tāpēc te labi jūtas vējdēļu un sērfa cienītāji, bet mierīgas peldes meklētājiem vējainā dienā labāk mainīt krastu.
Kā nokļūt: no Oristano ap 35 km ar auto; tuvumā vērts apskatīt senās Tarrasas (Tharros) pilsētas drupas.
Ko apskatīt bez pludmales
Algēro un Neptūna ala
Algēro vecpilsēta ar akmens bastioniem gar jūru ir vislabāk saglabātais katalāņu stūrītis Sardīnijā: šeit gadsimtiem runāja katalāņu valodā, un ielu nosaukumi joprojām ir divās valodās. No pilsētas var doties uz Kapo Kačas ragu (Capo Caccia) un Neptūna alu (Grotta di Nettuno) - iespaidīgu stalaktītu alu, uz kuru no ceļa pie raga lejup ved vairāk nekā 600 pakāpieni gar klinti, bet vasaras sezonā tā sasniedzama arī ar kuģīti no Algēro ostas.
Kaljāri
Salas galvaspilsētā vērts uzkāpt vecajā Castello kvartālā, no kura bastioniem paveras skats pār jumtiem uz ostu, apskatīt Nacionālo arheoloģijas muzeju un pēc tam aizbraukt uz Poeto. Pilsētas nomalē, Molentargius lagūnā, mīt flamingo kolonija - reti kurā pilsētā vienā dienā var apvienot muzeju, pludmali un putnu vērošanu.
Su Nuraxi un nuragu civilizācija
Sardīnijas īstā unikalitāte ir nuragi - bronzas laikmeta akmens torņi, kuru salā ir vairāki tūkstoši. Vislabāk saglabātais un vienīgais UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautais komplekss ir Su Nuraxi pie Barumini ciema salas centrālajā daļā: centrālais tornis ar apkārtējo ciematu, ko var apskatīt tikai gida pavadībā. Tā ir vieta, kas ceļojumam pievieno pavisam citu dimensiju nekā pludmales.
Kalni, kanjoni un sienu gleznojumi
Salas iekšzeme ir pavisam cita Sardīnija: Supramonte kalnu masīvs, Gorropu kanjons ar līdz aptuveni 400 metru augstām sienām un ganu ciemati, kur laiks rit lēnāk. Orgosolo ir pazīstams ar politiskajiem sienu gleznojumiem, kas pārklāj gandrīz visu ciema centru. Rudens ir labākais laiks pārgājieniem - vasarā iekšzemē ir pārāk karsti.
Ko nogaršot
Sardīnijas virtuve atšķiras no kontinentālās Itālijas. Pamēģini culurgiones - pelmeņiem līdzīgus makaronus ar kartupeļu, siera un piparmētras pildījumu, pane carasau jeb plāno, kraukšķīgo maizi, fregula ar gliemenēm un seadas - ceptus siera pīrādziņus ar medu. Vīnu vidū meklē sarkano Cannonau un balto Vermentino, bet vakariņu noslēgumā - mirto liķieri no mirtes ogām. Piekrastē ēdienkarte ir zivīga, iekšzemē - gaļīga, un tas nav nejauši: sardi vēsturiski bija ganu, ne zvejnieku tauta.
Praktiski padomi pirms brauciena
- Smiltis un oļus vest mājās nedrīkst. Sardīnijas reģionālais likums kopš 2017. gada aizliedz izvest smiltis, oļus, gliemežvākus un koraļļus; sods ir no 500 līdz 3000 eiro, un lidostās un ostās to reāli pārbauda.
- Populārākās pludmales rezervē iepriekš. La Pelosa, Cala Goloritzé, Cala Mariolu un Tuerredda sezonā strādā ar dienas limitiem un ieejas maksu. Noteikumus katru gadu apstiprina pašvaldības, tāpēc aktuālo informāciju pārbaudi pirms brauciena.
- Rēķinies ar maksas stāvvietām. Pie lielākās daļas populāro pludmaļu vasarā stāvvietas ir maksas, un pievedceļi bieži ir šauri gruntsceļi. Zemas klīrenses auto dažviet nav ērtākā izvēle.
- Vējš maina plānus. Ziemeļrietumu vējš mistral var pūst arī septembrī. Ja vienā krastā ir viļņi, otrā parasti ir mierīgi - salas platums to ļauj izmantot.
- Veselība un apdrošināšana. Sardīnija ir Eiropas Savienībā, tāpēc Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK) šeit dod pieeju valsts medicīnas sistēmai tādā pašā kārtībā kā vietējiem iedzīvotājiem. Tā tomēr nesedz privātklīnikas, medicīnisko transportēšanu uz Latviju vai zaudējumus, ja brauciens jāatceļ, tāpēc ceļojumu apdrošināšana ir atsevišķs jautājums; konkrēts segums un izņēmumi vienmēr atkarīgi no polises noteikumiem.
- Siesta ir īsta. Mazākajos ciematos veikali un daļa restorānu pēcpusdienā ir slēgti, un vakariņas sākas vēlu. Iepirkumus labāk paveikt no rīta.
Ja Sardīnija šķiet pārāk tāla vienam braucienam, salīdzināšanai noder arī Sicīlijas maršruts piecām dienām - abas salas ir itāļu, bet raksturs tām pilnīgi atšķirīgs. Plašākam sezonas pārskatam noder mūsu apkopojums par to, kur ceļot septembrī pēc siltuma.
Bieži uzdotie jautājumi
Cik dienas vajag Sardīnijai?
Nedēļa ir minimums, ja vēlies apvienot pludmales ar apskates vietām, un tad labāk palikt vienā salas daļā. Desmit līdz divpadsmit dienās var savienot ziemeļus ar dienvidiem, braucot ar auto un mainot naktsmītni vienu vai divas reizes.
Vai septembrī var peldēties?
Jā. Jūras temperatūra visu mēnesi turas ap 24-25 grādiem, un ūdens paliek patīkams arī oktobra sākumā, kad gaiss jau ir vēsāks. Peldsezonas ziņā septembris ir viens no labākajiem mēnešiem visā gadā.
Vai Sardīnijā ir nepieciešams auto?
Praktiski jā. Bez auto var iztikt, ja plāno palikt vienā kūrortā ar pludmali pastaigas attālumā, bet lielākā daļa skaistāko līču nav sasniedzama ar sabiedrisko transportu. Auto rezervē iepriekš - sezonā izvēle sarūk un cenas aug.
Kuras pludmales ir labākās ar bērniem?
Seklas un aizsargātas: Cala Brandinchi un La Cinta pie San Teodoro, Liscia Ruja Costa Smeralda krastā, Poeto Kaljāri un La Pelosa, ja izdodas rezervēt vietas. Klinšu līčos austrumu krastā ieeja ūdenī ir straujāka un ceļš uz tiem grūtāks.
Vai pludmalēm tiešām jāpērk biļete?
Ne visām, bet vairākām no populārākajām gan. Sistēma ir ieviesta, lai ierobežotu apmeklētāju skaitu un pasargātu smiltis; maksa ir neliela, taču bez rezervācijas var vienkārši netikt iekšā. Ieplāno to dienas grafikā jau iepriekš.
Šis raksts ir vispārīga informācija, nevis konkrēts apdrošināšanas piedāvājums - segums un izņēmumi vienmēr atkarīgi no izvēlētās polises noteikumiem.