Ko apskatīt Kopenhāgenā: maršruts 2 dienām pirmajai reizei
Kopenhāgena ir viena no tām Eiropas galvaspilsētām, kuru var iepazīt divās dienās un tomēr nejusties kā steigā. Vēsturiskais centrs ir kompakts, gandrīz viss būtiskais atrodas pastaigas attālumā, un no lidostas līdz pilsētas sirdij ir mazāk nekā piecpadsmit minūtes. Šis ir gatavs maršruts pirmajai reizei: ko apskatīt Kopenhāgenā divās dienās, kā tur pārvietoties un ko der zināt jau pirms izlidošanas.
Kāpēc Kopenhāgena der īsam braucienam
Dānijas galvaspilsēta dzīvo pie ūdens. Kanāli, osta un peldvietas tai ir tikpat svarīgas kā pilis un muzeji, un lielāko daļu attālumu var noiet kājām vai nobraukt ar velosipēdu. Tieši tāpēc divas dienas šeit ir pietiekami, lai redzētu galveno un paspētu arī apsēsties kafejnīcā, nevis tikai skriet no viena objekta pie nākamā.
Ja plāno garāku Ziemeļvalstu maršrutu, Kopenhāgenu viegli savienot ar kaimiņu galvaspilsētām - par to sīkāk rakstā ko apskatīt Skandināvijā rudenī.
Kā nokļūt Kopenhāgenā un tikt no lidostas uz centru
No Rīgas uz Kopenhāgenu ir tiešie lidojumi, un gaisā pavadītais laiks ir aptuveni pusotra stunda. Maršrutu regulāri apkalpo airBaltic; atkarībā no sezonas to piedāvā arī citas aviosabiedrības, tāpēc pirms rezervēšanas vērts salīdzināt vairākus variantus. Kopenhāgenas lidosta (CPH) atrodas Kastrupā, tikai 8 kilometrus no centra, tāpēc pārbrauciens nav garš neatkarīgi no tā, ko izvēlies.
- Metro M2 - ātrākais variants. Līdz Kongens Nytorv stacijai vecpilsētas malā brauciens aizņem 13 minūtes, un vilcieni kursē ik pēc dažām minūtēm. Ieeja metro ir 3. termināļa turpinājumā.
- Vilciens - līdz Kopenhāgenas Centrālajai stacijai 15 minūtes. Dienas laikā vilcieni atiet ik pēc 10 minūtēm, vakarā retāk, naktī reizi stundā. Šis variants ir ērtāks, ja naktsmītne ir pie Tivoli vai Vesterbro.
- Autobuss 5C - līdz Centrālajai stacijai aptuveni 35 minūtes. Pietura ir tieši pie 3. termināļa.
- Taksometrs - 20 līdz 30 minūtes atkarībā no satiksmes, aptuveni 250-350 Dānijas kronu.
Biļete jāiegādājas pirms iekāpšanas: bez derīgas biļetes soda nauda sabiedriskajā transportā ir gandrīz garantēta. Ja plāno daudz muzeju, apskati Copenhagen Card - tā ietver braucienus ar autobusu, vilcienu un metro visā galvaspilsētas reģionā, kā arī ieeju vairāk nekā 80 apskates objektos, un ir derīga no 24 līdz 120 stundām. Ja vajag tikai transportu, lētāka izvēle ir Citypass 1.-4. zonai.
Pirmā diena: vecpilsēta, torņi un Nyhavn
Rīts: Strēgets un Apaļais tornis
Sāc dienu Rātslaukumā (Rådhuspladsen) un dodies pa Strēgetu - gājēju ielu, kas ved cauri visai vecpilsētai līdz Kongens Nytorv laukumam. Tā ir pilsētas galvenā iepirkšanās iela, bet interesantākais slēpjas sānu ieliņās: Latīņu kvartālā, antikvariātos un mazajos laukumos, kur pusdienlaikā sanāk vietējie.
Pusceļā iegriezies Apaļajā tornī (Rundetårn). Tas celts pēc karaļa Kristiana IV pavēles un pabeigts 1642. gadā kā astronomijas observatorija. Torņa augstums ir 34,8 metri, bet interesantākais ir ceļš uz augšu: nevis kāpnes, bet plata spirālveida rampa ar septiņarpus apgriezieniem, pa kuru karalis varēja uzjāt zirgā. Skats no augšas pār vecpilsētas jumtiem ir viens no labākajiem pilsētā.
Pēcpusdiena: Slotsholmena un skats no 106 metriem bez maksas
Pāri kanālam atrodas Slotsholmenas saliņa - vieta, no kuras Kopenhāgena sākās. Šeit ir Kristiansborgas pils, kurā mūsdienās strādā Dānijas parlaments, pils drupas pagrabā, karaliskie staļļi un pils baznīca.
Galvenais iemesls, kāpēc te jāaiziet, ir pils tornis. Ar saviem 106 metriem tas ir augstākais Kopenhāgenā - par 40 centimetriem augstāks nekā rātsnama tornis. Kopš 2014. gada jūnija tas ir atvērts ikvienam bez maksas. Augšā uzved lifts, kāpnes apmeklētājiem nav pieejamas, un ieeja atrodas Karaļa vārtos pils centrālajā daļā. Vietas skatu laukumā ir maz, tāpēc rinda ir ierasta lieta: ej vai nu tūlīt pēc atvēršanas, vai vēlā pēcpusdienā. Darba laiks dažādās nedēļas dienās atšķiras, tāpēc pārbaudi to iepriekš.
Vakars: Nyhavn un ostas promenāde
Nyhavn ir tā pati krāsaino namu rinda pie kanāla, kas redzama gandrīz katrā Dānijas pastkartē. To izraka 17. gadsimtā kā ostu, kur kuģi varēja pievest preces tieši pilsētas centram; šodien vietā, kur kādreiz stāvēja jūrnieku krogi, ir restorāni un vecas koka laivas. Hanss Kristians Andersens šajā ielā dzīvoja vairākos namos.
Ēdināšana tieši pie kanāla ir jūtami dārgāka nekā citur pilsētā. Vietējo paradums ir nopirkt kaut ko līdzņemšanai un apsēsties uz kanāla malas - vasarā tur vakaros ir pilns ar cilvēkiem. Ja ir laiks, aizstaigā tālāk gar ostu līdz Operai vai Karaliskajai bibliotēkai, ko sauc par Melno dimantu.
Otrā diena: pilis, kanāli un Kristianshavna
Rīts: Rozenborga un Amalienborga
Rozenborgas pils (Rosenborg) ir neliela renesanses vasaras rezidence, ko cēla tas pats Kristians IV. Tur glabājas Dānijas kroņa regālijas, un apkārt ir Karaļa dārzs (Kongens Have) - pilsētas vecākais parks un iecienīta vieta rīta kafijai uz sola.
No turienes aptuveni 20 minūšu pastaiga ved uz Amalienborgu - četru gandrīz identisku rokoko pils spārnu ansambli ap astoņstūra laukumu. Tā joprojām ir karaliskās ģimenes rezidence, un sardzes maiņa notiek katru dienu pusdienlaikā. Tepat blakus ir Frederika baznīca ar plašo kupolu, bet gar krastmalu uz ziemeļiem - Mazā nāriņa, kas savā vietā sēž kopš 1913. gada. Noderīgs brīdinājums: statuja ir krietni mazāka, nekā daudzi gaida, un rīta stundās pie tās ir mierīgāk.
Pēcpusdiena: kanālu laiva un Kristianshavna
Labākais veids, kā redzēt pilsētu no cita rakursa, ir kanālu laiva. Maršruti sākas Nyhavn kanālā un pie Gammel Strand, brauciens ilgst aptuveni stundu un ved gar Operu, Melno dimantu un Kristianshavnas kanāliem.
Kristianshavna pati ir vērta atsevišķas pastaigas: šaurie kanāli, laivu mājas un Pestītāja baznīcas tornis ar ārējām spirālveida kāpnēm, pa kurām par maksu var uzkāpt gandrīz līdz pašai smailei. Blakus atrodas Kristiānija - pašpasludinātā brīvpilsēta, kas dibināta 1971. gadā pamestās kazarmās. 2024. gada aprīlī paši iedzīvotāji izraka Pusher Street bruģi un slēdza tur ilgi pastāvējušo atklāto kaņepju tirdzniecību; kopš tā laika kvartāls ir kļuvis mierīgāks. Fotografēšanas aizliegums, kas gadiem attiecās uz šo ielu, vairs nav spēkā, tomēr parastā pieklājība paliek: iedzīvotājus un viņu mājas bez atļaujas nefotografē.
Ja gribas ko mūsdienīgāku, dodies uz Refshaleøen - bijušo kuģu būvētavas teritoriju, kas pārtapusi par ielu ēdiena, mākslas telpu un peldvietu rajonu. Daļa vietu tur strādā sezonāli, tāpēc pirms brauciena pārbaudi, kas konkrētajā mēnesī ir atvērts.
Vakars: Tivoli
Tivoli dārzi atrodas tieši pretī Centrālajai stacijai un ir viens no vecākajiem joprojām strādājošajiem atrakciju parkiem pasaulē - tas atvērts 1843. gadā. Vakarā, kad iedegas gaismas, tā ir mazāk atrakciju parks un vairāk pilsētas dārzs ar koncertiem un restorāniem. Parks strādā sezonās, nevis visu gadu, tāpēc darba laiku pārbaudi tivoli.dk pirms plānu sastādīšanas.
Ja paliek trešā diena: Malme vai Luiziānas muzejs
No Kopenhāgenas Centrālās stacijas vilcieni uz Malmi atiet ik pēc 20 minūtēm, un brauciens pāri Ēresundas tiltam līdz Malmes centram ilgst 35 minūtes. Ņem līdzi pasi vai personas apliecību: ieceļojot Zviedrijā, notiek dokumentu pārbaude.
Otrs variants ir Luiziānas modernās mākslas muzejs Humlebekā, aptuveni 40 minūtes ar vilcienu uz ziemeļiem. Pat tiem, kas muzejus īpaši nemīl, tur ir vērts aizbraukt skulptūru parka dēļ - tas beidzas ar stāvu krastu un skatu pāri jūrai uz Zviedriju.
Praktiski padomi pirms brauciena
- Valūta. Dānijā maksā ar Dānijas kronām (DKK), nevis eiro. Karti pieņem gandrīz visur, arī mazākajās kafejnīcās un autobusos, tāpēc skaidra nauda praktiski nav vajadzīga.
- Velosipēds. Velojoslas šeit ir atsevišķa satiksmes sistēma ar savu ritmu. Ja brauc, rādi pagriezienus ar roku, apstāšanos - ar paceltu roku, un tumsā lieto gaismas; tā ir prasība, nevis ieteikums.
- Ūdens. Krāna ūdens ir labs, tāpēc pudele līdzi ietaupa gan naudu, gan plastmasu.
- Laikapstākļi. Vējš un īsi lietus brīži iespējami jebkurā mēnesī. Ūdensnecaurlaidīga jaka noder arī vasarā, bet lietussargs pie jūras mēdz būt bezjēdzīgs.
- Dokumenti un veselība. Dānija ir Eiropas Savienībā un Šengenas zonā, tāpēc pietiek ar derīgu personas apliecību vai pasi. Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK) dod piekļuvi valsts sistēmas neatliekamajai palīdzībai atbilstoši vietējiem noteikumiem, bet nesedz, piemēram, atcelta brauciena vai pazaudētas bagāžas izmaksas - kā šie divi risinājumi atšķiras, skaidrots rakstā EVAK vai ceļojumu apdrošināšana.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik dienas vajag Kopenhāgenai?
Divas pilnas dienas ir pietiekami, lai redzētu vecpilsētu, Nyhavn, pilis un Kristianshavnu bez steigas. Trešā diena ļauj pievienot izbraucienu uz Malmi vai Luiziānas muzeju, ceturtā - Frederiksborgas pili vai peldvietas ostā.
Ko redzēt Kopenhāgenā, ja ir tikai viena diena?
Minimālais loks ir Strēgets, Apaļais tornis, Kristiansborgas pils tornis un Nyhavn. Tas viss ietilpst vienā pastaigā un prasa aptuveni sešas stundas kopā ar pusdienām.
Vai Kopenhāgena ir dārga pilsēta?
Ēdināšana un naktsmītnes tur maksā vairāk nekā Centrāleiropā, bet apskates objektos to var izlīdzināt: pils tornī skats ir bez maksas, parki un krastmalas arī, un daudzos muzejos ir bezmaksas vai lētāki apmeklējuma laiki. Pusdienās izdevīgāks ir ielu ēdiena tirgus, nevis restorāns pie kanāla.
Vai ir vērts pirkt Copenhagen Card?
Tas atmaksājas, ja dienā plāno divus vai trīs maksas objektus un daudz braukāt ar sabiedrisko transportu. Ja maršruts ir pārsvarā kājām un bezmaksas vietas, pietiek ar atsevišķām biļetēm vai Citypass.
Kāds ir labākais laiks braukt uz Kopenhāgenu?
No maija līdz septembrim ir garās dienas, atvērtas ostas peldvietas un dzīvas terases. Septembris un oktobris dod mierīgāku pilsētu un zemākas naktsmītņu cenas, bet decembrī pilsēta pieder Ziemassvētku tirdziņiem. Ziemā jārēķinās ar īsu dienas gaismu un vēju.
Kā no Kopenhāgenas nokļūt Malmē?
Ar Ēresundas vilcienu no Centrālās stacijas: brauciens ilgst 35 minūtes, vilcieni kursē ik pēc 20 minūtēm. Līdzi obligāti jābūt pasei vai personas apliecībai, jo uz Zviedrijas robežas pārbauda dokumentus.